Kursings iesācējiem
Ar ko sākt:
Kursinga sunim ir svarīgi būt psiholoģiski un fiziski sagatavotam. Ko nozīmē psiholoģiski, šajā gadījumā? Sunim, kuram nekad nav bijusi iespēja brīvi, bez pavadas izskrieties, kurš ticis nemitīgi raustīts, atsaukts, turēts nelielā attālumā no saimnieka, būs grūti pārvarēt psiholoģisko barjeru, ka tagad «drīkst».Kurtu šķirnes pārvietojās ātri un atiet no saimnieka 100/200 metrus kurta izpratnē ir «tepat blakus», daudzus tas biedē. Sunim, kurš tiek gatavots kursingam, ir ļoti svarīga komunikācija ar citiem suņiem, it sevišķi citiem kurtiem. Ja suns nav pieradis skriet ar citiem suņiem, tas var radīt problēmas startējot pārī.
Pretējas problēmas ir suņiem, kas dzīvo lielākā barā, kurā ir sava hierarhija, viņi bieži nav pārliecināti par sevi, bez «atbalsta komandas» baidās pieņemt lēmumus. Psiholoģiskā sagatavotība ir svarīga, lai instinkti un azarts var izpausties. Bez vēlēšanās skriet viena fiziskā forma neko nedod. Azarts un instinkti ir iedzimti, kādam ir vairāk kādam mazāk, taču īpašnieks var veicināt suņa vēlmi skriet jau no kucēna vecuma.
Fiziskā sagatavotība ir otrs svarīgākais. Kursings ir sports, ar visu no tā izrietošo un fiziskā sagatavotība ir spēks, izturība un kondīcija (ne par resnu, ne par vāju), ar labu muskuļu masu un tonusu. To visu var panākt izvēloties labas kvalitātes un sabalansētu barību, kā arī atbilstošu fizisko slodzi.
Jaunam sunim uzturēt optimālu fizisko formu ir salīdzinoši vienkāršāk. Ar vecumu tas paliek sarežģītāk un prasa no saimnieka vairāk darba, bet tas ir nepieciešams, lai suns sekmīgi un bez traumām skrien arī vēl sešu un vairāk gadu vecumā. Lai panāktu labu fizisko formu sunim, vienotas receptes nav un katrs meklē sev piemērotākos veidus, vai tas būtu skriešana blakus velosipēdam, garas pastaigas ātrā solī, skriešanas celiņš u.t.t. Bieži pretrunas rodas izstāžu suņu īpašniekiem, jo laba fiziskā forma izstāžu sunim izteikti atšķiras no sportiskās formas, tādā gadījumā jāmēģina atrast vidusceļš.
Treniņi un sacensības:
Ļoti svarīgs ir pirmais kursinga treniņš. Cik vien iespējams pirmos treniņus un sacensības jānodrošinās, lai neradītu sunim nepatīkamas asociācijas, tādas kā kritieni, agresija no citu suņu puses u.c.. Skriet jāsāk ļoti pakāpeniski, pirmo reizi jāskrien vienam, bez pāra, bez uzpurņa un apmetņa. Raksturīgākā kļūda iesācējiem pārāk sasteigt un jau pirmajā skrējienā laist suni uz licenci. Sākumā jāpārliecinās vai sunim ir azarts un vēlme skriet, tad var licencēties, jo uzpurnis un apmetnis var būt traucējošie faktori, ja sunim nav pietiekoša azarta vai atbilstošas fiziskās sagatavotības.Jaunam sunim treniņi ir vajadzīgi, lai saprastu «spēles noteikumus», tomēr pirmajā sezonā nedrīkst pārslogot ar treniņiem un sacensībām, labāk drusku par maz nekā par daudz. Pieredzējušam sunim treniņi, principā, nav nepieciešami, ja sacensību grafiks ir blīvs, pietiek ar vispārējo fizisko sagatavotību. Ja suns, kurš ir skrējis, vairs neskrien vispār, nepabeidz trasi vai sāk «griezt» trasi, tam par iemestu parasti ir azarta trūkums vai problēmas ar fizisko sagatavotību. Suņi lieliski saprot, ka kursings nav medības, nav «pa īstam», un ja tomēr skrien, tad tāpēc, ka ir azarts.
