Afgāņu kurts

English Version
AFGĀŅU KURTS

FCI standarts Nr.228

IZCELSMES VALSTS: Afganistāna.
PATRONĀŽAS VALSTS: Lielbritānija.
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 13.10.2010.
PIELIETOJUMS: vējasuns.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
1.sekcija - graspalvaini vai bārkstaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: Pirmie afgāņi nonāca Lielbritānijā 1900-jos un viens no viņiem, vārdā Zardins, iespaidīgā veidā uzvarēja suņu izstādē, kura notika 1907.gadā Kristāla pilī Londonā. Šķirne ir zināma arī ar nosaukumu „tazi”, norādot tās līdzību ar šāda nosaukuma šķirni Krievijā. Viena no tipiskākajām vējasuņu šķirnēm pasaulē - afgāņu kurts, kurš, kā norāda viņas nosaukums, nāk no Afganistānas kalniem, ir mednieks un tramdīs dzīvniekus, ja radīsies iespēja. Šodien arī burvīgs izstāžu suns, kurā apvienotas izturība un cienīgums kopā ar garu, zīdainu vilnu kā arī austrumniecisku izteiksmi.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: rada izturīguma un cienīguma iespaidu savienotu ar ātrumu un spēku. Lepni tur paceltu galvu.
UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: šķirnei tipiska ir austrumnieciska vai orientāla izteiksme. Afgānis skatās uz jums un cauri jums. Cienīgs un savrups, ar dzīvīgu, zināmu niknumu.
GALVA
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: garš, ne pārāk šaurs ar izteiktu pakauša pauguru. Izteikti harmonisks un ar garu matu mezglu augšpusē.
Pāreja: niecīga.
PURNA DAĻA:
Deguns: vēlams melns, sarkanīgi brūns pieļaujams gaišākas krāsas suņiem.
Purns: garš, ar spēcīgiem žokļiem.
Žokļi/ zobi: žokļi stingri, ar perfektu, regulāru un pilnu šķērveida sakodienu, proti, aušzobi pilnībā pārklāj apakšzobus un plati novietoti žokļos. Taisns sakodiens (pinčerveidīgs, zobu mala pret malu) pieļaujams.
Acis: priekšroka dodama tumšām acīm, bet nav izslēdzama zeltaina krāsa. Izskatās gandrīz trijstūrveida, uz augšu no iekšējā kaktiņa uz ārējo viegli ieslīpas.
Ausis: zemu un labi atpakaļ novietotas, tiek turētas cieši piekļautas galvai. Klātas ar gariem, zīdainiem matiem.
KAKLS: garš, spēcīgs, lai lepni turētu galvu.
ĶERMENIS
Mugura: taisna, pietiekami gara, ar labi attīstītiem muskuļiem.
Jostasvieta: taisna, plata un diezgan īsa.
Krusti: nedaudz nolaideni virzienā uz aizmuguri. Gūžas pauguri diezgan izteikti un plati novietoti.
Krūtis: ar mēreni izliektām ribām un labi dziļas.
ASTE: ne pārāk īsa. Zemu novietota ar gredzenveidīgu galu. Kustībā aste pacelta. Reti apaugusi.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Lāpstiņa: gara un slīpa, labi savērsta uz aizmuguri, ar labi izteiktiem muskuļiem un spēcīga, nebūdama smagnēja.
Plecs: garš un nolaidens.
Elkoņi: profilā vertikāli attiecībā pret skaustu. Cieši piekļauti krūšu kurvim. Nedz savērsti, nedz izvērsti.
Apakšplecs: priekškājas taisnas ar labi veidotiem kauliem.
Pēdvidus: garš un lokans.
Priekšķepa: spēcīga un ļoti plata gan garumā, gan platumā, klāta ar gariem, bieziem vilnas matiem; pirksti izliekti. Pēdām laba saķere ar zemi.
PAKAĻKĀJAS:
Kopējais iespaids: spēcīgas. Labs attālums starp cisku un celi, ar salīdzinoši īsu attālumu starp celi un pēdu.
Celis: labi izteikts un izliekts.
Pakaļķepa: gara, taču ne tik plata kā priekšķepa; klāta ar gariem, bieziem vilnas matiem; pirksti izliekti. Pēdām laba saķere ar zemi.
GAITA/KUSTĪBAS: līdzenas un atsperīgas, grezni stilīgas.
VILNA
Apmatojums: uz ribām, ķermeņa priekškājām un pakaļkājām, un sāniem garš un ļoti smalkas struktūras. Nobriedušiem suņiem virzienā no pleciem uz aizmuguri un visgarām muguras gabalam vilna īsa un blīva. Vilnas mati gari no pieres virzienā uz aizmuguri, ar izteiktu zīdainu vilnas cekulu. Uz purna mati īsi. Ausis un kājas labi apaugušas. Pēdvidus var būt kails. Vilnai jābūt dabīgai. Ikvienas apgriešanas vai griešanas pēdas stingri jāsoda.
KRĀSA: visas krāsas pieņemamas.
AUGUMS UN SVARS:
Ideālais augstums skaustā: suņi no 68 līdz 74 cm.
kuces: 63 - 69 cm.
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.

N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.