Azawakh - Breed Standard
AZAVAKSFCI standarts Nr.307
IZCELSMES VALSTS: Mali un Nigērijas ziemeļu robežas; Azavakas ielejas nogāzes.
PATRONĀŽAS VALSTS: Francija.
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 03.11.2014.
PIELIETOJUMS: vējasuns, kurš medī rotaļājoties (gazeles, zaķus, strausus) un cīnās ar plēsējiem (hiēnām, šakāļiem, lauvām). Nomadu tautām šis suns ir nopietns ģimenes kompanjons, kurš dalās viņu klejotāju dzīvesveidā.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
2.sekcija - īsspalvaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: tas ir afrikāņu vējasuns, kurš cēlies no tādiem suņiem, kuri attēloti Centrālās Sahāras sienu gleznojumos tūkstošiem gadu atpakaļ. Pastāvīgais Sahāras sausums piespieda tuaregu, dahusāgu un peulu aitkopjus-medniekus migrēt kopā ar suņiem uz daudz viesmīlīgākajām Sāhelas zemēm: lopkopībai un medniecībai piemēroti apgabali stiepās sausās Azavakas ielejas garumā. Atbilstoši to cilvēku kultūrai, kuri viņus pieradināja un izveidoja, tā nosaukums zināms kā Oska tuaregu valodā. Eiropas suņu entuziasti ar sajūsmu atklāja šķirni un to selekcionēja, izmantojot to audzētāju palīdzību, kuri Eiropā 1968.gadā ieveda pirmo asins līniju suņus.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: Īpaši slaids un elegants, azavaks rada galvenokārt liela slaiduma iespaidu. Viņa kaulu un muskuļu struktūra redzama cauri plānajai un sausajai ādai. Tas ir slaids suns, kura ķermenis atbilst taisnstūrim ar gariem, vertikāliem sāniem.
NOZĪMĪGAS PROPORCIJAS:
Augstums skaustā/ plecu locīavas-sēžas paugura garums: 10-9 (mazliet zemāks rādītājs ir pieļaujams kucēm)
Augstums skaustā/ krūšu dziļums: 10-4.
Galvas garums/purna garums: 10-5.
Galvas garums/Galvaskausa platums: 10-4.
UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: ātrs, uzmanīgs, atturīgs, var būt rezervēts attieksmē pret svešiniekiem, bet viņš var būt mīlīgs un sirsnīgs attieksmē pret ģimenes locekļiem un cilvēkiem, kuri viņam ir pieņemami.
GALVA: gara, smalka, kalsna un ar nostieptu ādu, diezgan šaura, bet ne pārmērīgi.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: gandrīz plakans, diezgan garš, tā platumam vajadzētu būt ievērojami mazākam par pusi no galvas garuma. Galvaskausa līnija un purna muguriņas līnija reizēm ir viegli diverģentas. Uzacu loki un pieres rieva ir nedaudz izteikti. Ārējais pakauša paugurs ir skaidri izteikts.
Pāreja: ļoti viegli iezīmēta.
PURNA DAĻA:
Deguns: obligāti melns vai tumši brūns, nāsis ir labi atvērtas.
Purns: garš, taisns, sašaurinās virzienā uz galu bez pārspīlējumiem.
Lūpas: plānās lūpas cieši sakļautas, krāsa ir melna vai tumši brūna, nav atkārušās.
Žokļi/ zobi: žokļi gari un stipri, šķērveida sakodiens. Pilna zobu formula.
Vaigi: plakani.
Acis: mandeļveida acis, diezgan lielas, nedaudz slīpi atvērti plakstiņi tumšā krāsā, dažreiz dzintara krāsā, nekad nav zilā krāsā. Acu plakstiņi ar izteiktu melnu vai tumši brūnu pigmentu.
Ausis: diezgan augstu novietotas. Tās ir plānas, vienmēr nokarenas un plakanas, platas pie pamata, labi pieguļ vaigiem, nekad nav „rozes” formas auss. Trijstūrveida pēc formas ar noapaļotu galu. Auss pamats piepaceļas, kad vējasuns koncentrē uzmanību.
KAKLS: kakls skaidri izceļas no pleciem, garš, tievs un muskuļots, ar nedaudz izliektu augšējo līniju. Āda ir plāna un neveido pakakli.
ĶERMENIS:
Augšējā līnija: taisna, gandrīz horizontāla vai nedaudz kāpjoša no skausta līdz sēžas pauguram. Gūžas skaidri izceltas un atrodas tajā pašā augstumā vai augstāk nekā skausta augstums.
Skausts: raksturīgi izcelts.
Jostasvieta: šaura un sausa.
Krusti: nolaideni (ideāli 45o leņķī).
Krūtis: dziļas, stiepjas gandrīz līdz elkoņiem, krūšu apvidus lēnām samazinās. Krūšu priekšdaļa diezgan šaura. Ribas garas, nedaudz redzamas, viegli un vienmērīgi izliektas.
Apakšējā līnija un vēders: krūšu daļas liekums ir izteikts. Apakšējā līnija vienmērīgi kāpjoša un saplūst ar vēderu, kurš ir stipri pievilkts.
ASTE: zemu novietota, gara, plāna un sašaurinās. Klāta ar tādu pašu apmatojumu kā ķermenis, bieži ir taisni balti mati uz galiņa. Aste nokarājas ar nedaudz paceltu galu, bet tā var pacelties virs horizonta, kad suns ir satraukts.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Kopējais iespaids: garas, tievas, vertikālas. Perfekti stāvošas.
Plecs: gara lāpstiņa, ar sausiem muskuļiem un tikai nedaudz ieslīpa, skatoties profilā.
Augšstilbs: lāpstiņas - pleca leņķis ļoti atvērts (apmēram 130o).
Pēdvidus: nedaudz slīps.
Priekšķepa: noapaļota, ar slaidiem, cieši sakļautiem un labi izliektiem pirkstiem. Pēdas ir pigmentētas.
PAKAĻKĀJAS:
Kopējais iespaids: garas un kalsnas kājas, skatoties no aizmugures pilnīgi paralēlas.
Ciska: gara ar sausiem, izceltiem muskuļiem. Augšstilba-ceļa leņķis ļoti atvērts (apmēram 130o).
Celis: ciskas-ceļa locītava ir ļoti atvērta ( apmēram 145o).
Pēda: pēdas pamats un pēda kalsni, bez liekajiem pirkstiem.
Pakaļķepa: noapaļota, pirksti labi izliekti, pēdu spilventiņi pigmentēti.
GAITA/KUSTĪBAS: vienmēr ļoti lokanas un enerģiskas gan kustoties solī, gan rikšojot. Galopa solis ir atsperīgs. Azavaks rada viegluma, pat elastīguma iespaidu. Kustības ir būtiska šķirnes iezīme.
ĀDA: plāna un cieši pieguļoša.
VILNA
Apmatojums: īsa, plāna un gandrīz bez vilnas uz vēdera.
KRĀSA: dzeltenīgi brūns, ar vai bez svītrojuma, ar ierobežotiem baltiem plankumiem uz kājām. Jebkuras nokrāsas ir pieņemamas, no tīras smilšukrāsas līdz tumši dzeltenbrūnam (mahagonija krāsa). Svītrām jābūt melnām, bez jebkādām citām nokrāsām. Purnu var klāt melna maska.
Baltie plankumi: baltā svītra uz galvas ir ļoti mainīga. Uz krūšu priekšdaļas baltais drīkst būt lielāku vai mazāku plankumu veidā , kuri robežojas ar kakla pamatu. Apkakle nedrīkst sniegties pāri pleciem vai aptvert kaklu no abiem sāniem. Maza, balta, samazināta izmēra atzīme uz kakla pakausī ir pieļaujama. Kā turpinājums krūšu priekšdaļai baltas atzīmes var turpināties zem krūtīm, bet jebkurā gadījumā nedrīkst iet tālāk par ribām. Ikviena no četrām kājām ir ar baltām zeķēm, vismaz ar baltu svītru uz ķepām. Ja suns ir lieliski veidots, tad baltu atzīmju trūkums uz vienas no kājām ir pieļaujams. Baltās atzīmes uz priekškājām, bieži neregulāras, nedrīkst pārsniegt elkoņus vai skart plecus. Baltās atzīmes uz pakaļkājām, bieži vien daudz regulārākas un mazāk krasas, nedrīkst sniegties tālāk par cisku. Baltas atzīmes, kuras pārādās ciskas iekšpusē tomēr nav uzskatāmas kā trūkums.
AUGUMS UN SVARS:
Augstums skaustā: suņi no 64 līdz 74 cm.
kuces: 60 - 70 cm.
2 cm robeža uz augšu vai leju no standartā noteiktā auguma ir pieļaujama.
Svars: suņi: 20 - 25 kg.
Kuces: 15 - 20 kg.
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.
NOZĪMĪGI TRŪKUMI:
· Galva smaga, elegances trūkums.
· Resna un apaugusi aste, ļoti sagriezta aste.
· Pārāk garš ķermenis.
· Taisns sakodiens.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.
· Nepietiekams šķirnīgums.
· Pārāk mazas krūtis un vispārējs ekstremāls tievums.
· Nepilns sakodiens vai pārkodiens.
· Deguns, acu plaksti un lūpas nevis melnas vai tumši brūnas, bet citā krāsā.
· Gaišas vai zilas acis.
· Rožlapiņu veida ausis.
· Gūžas zemākas nekā skausts.
· Ģenētiski anatomiska deformācija (piemēram.; asimetrisks ribu savienojums ar krūšu kaulu).
· Liekie pirksti vai lieko pirkstu griešanas pēdas uz pakaļkājām.
· Asa vai pusgara vilna.
· Nestandarta vilnas krāsa (pārmēru balts, balta apkakle, svītrojums nevis melns, bet citā krāsā). Jāvairās no atšķaidītajām krāsām, tādām kā zilas, violetas.
· Ikviens suns, kurš uzrāda ķirurģiskas iejaukšanās pēdas, lai labotu vai uzlabotu estētisku vai morfoloģisku trūkumu, ir izslēdzams.
· Augums lielāks par 3 cm no standartā noteiktā.
N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.
Pēdējie papildinājumi izcelti.
